dans le dictionnaire PONS
garbeo [garˈβeo] SUBST m
- garbeo
-
I. garbear [garβeˈar] VERBE intr
2. garbear (trampear):
II. garbear [garβeˈar] VERBE trans
| yo | garbeo |
|---|---|
| tú | garbeas |
| él/ella/usted | garbea |
| nosotros/nosotras | garbeamos |
| vosotros/vosotras | garbeáis |
| ellos/ellas/ustedes | garbean |
| yo | garbeaba |
|---|---|
| tú | garbeabas |
| él/ella/usted | garbeaba |
| nosotros/nosotras | garbeábamos |
| vosotros/vosotras | garbeabais |
| ellos/ellas/ustedes | garbeaban |
| yo | garbeé |
|---|---|
| tú | garbeaste |
| él/ella/usted | garbeó |
| nosotros/nosotras | garbeamos |
| vosotros/vosotras | garbeasteis |
| ellos/ellas/ustedes | garbearon |
| yo | garbearé |
|---|---|
| tú | garbearás |
| él/ella/usted | garbeará |
| nosotros/nosotras | garbearemos |
| vosotros/vosotras | garbearéis |
| ellos/ellas/ustedes | garbearán |