dans le dictionnaire PONS
I. solapar [solaˈpar] VERBE intr
- solapar
-
II. solapar [solaˈpar] VERBE trans
1. solapar (cubrir):
- solapar con
-
2. solapar (chaqueta, vestido):
- solapar
-
3. solapar (disimular):
- solapar
-
- solapar
-
| yo | solapo |
|---|---|
| tú | solapas |
| él/ella/usted | solapa |
| nosotros/nosotras | solapamos |
| vosotros/vosotras | solapáis |
| ellos/ellas/ustedes | solapan |
| yo | solapaba |
|---|---|
| tú | solapabas |
| él/ella/usted | solapaba |
| nosotros/nosotras | solapábamos |
| vosotros/vosotras | solapabais |
| ellos/ellas/ustedes | solapaban |
| yo | solapé |
|---|---|
| tú | solapaste |
| él/ella/usted | solapó |
| nosotros/nosotras | solapamos |
| vosotros/vosotras | solapasteis |
| ellos/ellas/ustedes | solaparon |
| yo | solaparé |
|---|---|
| tú | solaparás |
| él/ella/usted | solapará |
| nosotros/nosotras | solaparemos |
| vosotros/vosotras | solaparéis |
| ellos/ellas/ustedes | solaparán |