dans le dictionnaire PONS
attrītus1 <a, um> P. P. P. v. attero
Voir aussi
at-terō <terere, trīvī, trītum>
2. poet; nachkl.
3. poet
4.
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | attrītus | attrītūs |
| Génitif | attrītūs | attrītuum |
| Datif | attrītuī | attrītibus |
| Accusatif | attrītum | attrītūs |
| Ablatif | attrītū | attrītibus |