dans le dictionnaire PONS
comperendinātus <ūs> m, comperendinātiō (nachkl.) <ōnis> f (comperendino)
2. spätlat
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | comperendinātus | comperendinātūs |
| Génitif | comperendinātūs | comperendinātuum |
| Datif | comperendinātuī | comperendinātibus |
| Accusatif | comperendinātum | comperendinātūs |
| Ablatif | comperendinātū | comperendinātibus |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.