dans le dictionnaire PONS
dē-natō <natāre> Hor.
- denato
-
| dēnatō |
|---|
| dēnatās |
| dēnatat |
| dēnatāmus |
| dēnatātis |
| dēnatant |
| dēnatem |
|---|
| dēnatēs |
| dēnatet |
| dēnatēmus |
| dēnatētis |
| dēnatent |
| dēnatābam |
|---|
| dēnatābās |
| dēnatābat |
| dēnatābāmus |
| dēnatābātis |
| dēnatābant |
| dēnatārem |
|---|
| dēnatārēs |
| dēnatāret |
| dēnatārēmus |
| dēnatārētis |
| dēnatārent |