dans le dictionnaire PONS
dī-lātō <lātāre> (dis¹ u. latus²)
- dilato konkr. u. übtr
- [ manum; litteras lang aussprechen, dehnen; orationem; gloriam; legem; nomen in continentibus terris ]
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | dīlātiō | dīlātiōnēs |
| Génitif | dīlātiōnis | dīlātiōnum |
| Datif | dīlātiōnī | dīlātiōnibus |
| Accusatif | dīlātiōnem | dīlātiōnēs |
| Ablatif | dīlātiōne | dīlātiōnibus |
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | dīlātor | dīlātorēs |
| Génitif | dīlātōris | dīlātorum |
| Datif | dīlātorī | dīlātoribus |
| Accusatif | dīlātorem | dīlātorēs |
| Ablatif | dīlātore | dīlātoribus |
| Cas | Pluriel |
|---|---|
| Nominatif | dictāta |
| Génitif | dictātōrum |
| Datif | dictātīs |
| Accusatif | dictāta |
| Ablatif | dictātīs |
| dīlātō |
|---|
| dīlātās |
| dīlātat |
| dīlātāmus |
| dīlātātis |
| dīlātant |
| dīlātem |
|---|
| dīlātēs |
| dīlātet |
| dīlātēmus |
| dīlātētis |
| dīlātent |
| dīlātābam |
|---|
| dīlātābās |
| dīlātābat |
| dīlātābāmus |
| dīlātābātis |
| dīlātābant |
| dīlātārem |
|---|
| dīlātārēs |
| dīlātāret |
| dīlātārēmus |
| dīlātārētis |
| dīlātārent |
