dans le dictionnaire PONS
dissīgnātiō <ōnis> f (dissigno)
dissīgnātor <ōris> m (dissigno) nicht klass.
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | dissīgnātiō | dissīgnātiōnēs |
| Génitif | dissīgnātiōnis | dissīgnātiōnum |
| Datif | dissīgnātiōnī | dissīgnātiōnibus |
| Accusatif | dissīgnātiōnem | dissīgnātiōnēs |
| Ablatif | dissīgnātiōne | dissīgnātiōnibus |
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | dissīgnātor | dissīgnātorēs |
| Génitif | dissīgnātōris | dissīgnātorum |
| Datif | dissīgnātorī | dissīgnātoribus |
| Accusatif | dissīgnātorem | dissīgnātorēs |
| Ablatif | dissīgnātore | dissīgnātoribus |
| dissīgnō |
|---|
| dissīgnās |
| dissīgnat |
| dissīgnāmus |
| dissīgnātis |
| dissīgnant |
| dissīgnem |
|---|
| dissīgnēs |
| dissīgnet |
| dissīgnēmus |
| dissīgnētis |
| dissīgnent |
| dissīgnābam |
|---|
| dissīgnābās |
| dissīgnābat |
| dissīgnābāmus |
| dissīgnābātis |
| dissīgnābant |
| dissīgnārem |
|---|
| dissīgnārēs |
| dissīgnāret |
| dissīgnārēmus |
| dissīgnārētis |
| dissīgnārent |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.