dans le dictionnaire PONS
dubitō <dubitāre> (dubius)
1.
2.
3.
- dubito
-
| dubitō |
|---|
| dubitās |
| dubitat |
| dubitāmus |
| dubitātis |
| dubitant |
| dubitem |
|---|
| dubitēs |
| dubitet |
| dubitēmus |
| dubitētis |
| dubitent |
| dubitābam |
|---|
| dubitābās |
| dubitābat |
| dubitābāmus |
| dubitābātis |
| dubitābant |
| dubitārem |
|---|
| dubitārēs |
| dubitāret |
| dubitārēmus |
| dubitārētis |
| dubitārent |