dans le dictionnaire PONS
duellātor <ōris> m (duellum) altl. f. bellator
- duellator
-
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | duellātor | duellātorēs |
| Génitif | duellātōris | duellātorum |
| Datif | duellātorī | duellātoribus |
| Accusatif | duellātorem | duellātorēs |
| Ablatif | duellātore | duellātoribus |