dans le dictionnaire PONS
ē-pōtō <ēpōtāre, ēpōtāvī, ēpōtum, ēpōtātūrus>
1. klass. nur im P. P. P.
- epoto
-
2. (v. lebl. Subj.)
- epoto poet
-
3. Plaut.
- epoto
-
| ēpōtō |
|---|
| ēpōtās |
| ēpōtat |
| ēpōtāmus |
| ēpōtātis |
| ēpōtant |
| ēpōtem |
|---|
| ēpōtēs |
| ēpōtet |
| ēpōtēmus |
| ēpōtētis |
| ēpōtent |
| ēpōtābam |
|---|
| ēpōtābās |
| ēpōtābat |
| ēpōtābāmus |
| ēpōtābātis |
| ēpōtābant |
| ēpōtārem |
|---|
| ēpōtārēs |
| ēpōtāret |
| ēpōtārēmus |
| ēpōtārētis |
| ēpōtārent |