dans le dictionnaire PONS
mūnificō <mūnificāre> (munificus) Lucr.
| mūnificō |
|---|
| mūnificās |
| mūnificat |
| mūnificāmus |
| mūnificātis |
| mūnificant |
| mūnificem |
|---|
| mūnificēs |
| mūnificet |
| mūnificēmus |
| mūnificētis |
| mūnificent |
| mūnificābam |
|---|
| mūnificābās |
| mūnificābat |
| mūnificābāmus |
| mūnificābātis |
| mūnificābant |
| mūnificārem |
|---|
| mūnificārēs |
| mūnificāret |
| mūnificārēmus |
| mūnificārētis |
| mūnificārent |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.