dans le dictionnaire PONS
pālitor <pālitārī> (Frequ. v. palor) Plaut.
- palitor
-
| pālitor |
|---|
| pālitāris |
| pālitātur |
| pālitāmur |
| pālitāminī |
| pālitantur |
| pāliter |
|---|
| pālitēris |
| pālitētur |
| pālitēmur |
| pālitēminī |
| pālitentur |
| pālitābar |
|---|
| pālitābāris |
| pālitābātur |
| pālitābāmur |
| pālitābāminī |
| pālitābantur |
| pālitārer |
|---|
| pālitārēris |
| pālitārētur |
| pālitārēmur |
| pālitārēminī |
| pālitārentur |
