dans le dictionnaire PONS
parasītor <parasītārī> (parasitus) Plaut.
- parasitor
-
| parasītor |
|---|
| parasītāris |
| parasītātur |
| parasītāmur |
| parasītāminī |
| parasītantur |
| parasīter |
|---|
| parasītēris |
| parasītētur |
| parasītēmur |
| parasītēminī |
| parasītentur |
| parasītābar |
|---|
| parasītābāris |
| parasītābātur |
| parasītābāmur |
| parasītābāminī |
| parasītābantur |
| parasītārer |
|---|
| parasītārēris |
| parasītārētur |
| parasītārēmur |
| parasītārēminī |
| parasītārentur |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.