dans le dictionnaire PONS
per-pōtō <pōtāre>
1.
2. Lucr.
| perpōtō |
|---|
| perpōtās |
| perpōtat |
| perpōtāmus |
| perpōtātis |
| perpōtant |
| perpōtem |
|---|
| perpōtēs |
| perpōtet |
| perpōtēmus |
| perpōtētis |
| perpōtent |
| perpōtābam |
|---|
| perpōtābās |
| perpōtābat |
| perpōtābāmus |
| perpōtābātis |
| perpōtābant |
| perpōtārem |
|---|
| perpōtārēs |
| perpōtāret |
| perpōtārēmus |
| perpōtārētis |
| perpōtārent |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.