dans le dictionnaire PONS
prōrītō <prōrītāre> nachkl.
- prorito
-
| prōrītō |
|---|
| prōrītās |
| prōrītat |
| prōrītāmus |
| prōrītātis |
| prōrītant |
| prōrītem |
|---|
| prōrītēs |
| prōrītet |
| prōrītēmus |
| prōrītētis |
| prōrītent |
| prōrītābam |
|---|
| prōrītābās |
| prōrītābat |
| prōrītābāmus |
| prōrītābātis |
| prōrītābant |
| prōrītārem |
|---|
| prōrītārēs |
| prōrītāret |
| prōrītārēmus |
| prōrītārētis |
| prōrītārent |
Aucune phrase d'exemple disponible
Essayez différentes entrées.