dans le dictionnaire PONS
sēdō <sēdāre> (sedeo, eigtl. „zum Sitzen bringen“)
| sēdō |
|---|
| sēdās |
| sēdat |
| sēdāmus |
| sēdātis |
| sēdant |
| sēdem |
|---|
| sēdēs |
| sēdet |
| sēdēmus |
| sēdētis |
| sēdent |
| sēdābam |
|---|
| sēdābās |
| sēdābat |
| sēdābāmus |
| sēdābātis |
| sēdābant |
| sēdārem |
|---|
| sēdārēs |
| sēdāret |
| sēdārēmus |
| sēdārētis |
| sēdārent |