dans le dictionnaire PONS
cōgnātiō <ōnis> f (nascor)
1.
- cognatio
-
2. meton.
- cognatio
-
3. übtr
- cognatio
-
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | cognātiō | cognātiōnēs |
| Génitif | cognātiōnis | cognātiōnum |
| Datif | cognātiōnī | cognātiōnibus |
| Accusatif | cognātiōnem | cognātiōnēs |
| Ablatif | cognātiōne | cognātiōnibus |
Exemples tirés du dictionnaire PONS (vérifiés par l'équipe de rédaction)
- cognatio bracata iron