dans le dictionnaire PONS
I. fīniō <fīnīre> (finis) VERB trans
2.
- finio
-
3.
5. RHET
- finio
-
| fīnīō |
|---|
| fīnīs |
| fīnīt |
| fīnīmus |
| fīnītis |
| fīnīunt |
| fīnīam |
|---|
| fīnīās |
| fīnīat |
| fīnīāmus |
| fīnīātis |
| fīnīant |
| fīnīebam |
|---|
| fīnīebās |
| fīnīebat |
| fīnīebāmus |
| fīnīebātis |
| fīnīebant |
| fīnīrem |
|---|
| fīnīrēs |
| fīnīret |
| fīnīrēmus |
| fīnīrētis |
| fīnīrent |