dans le dictionnaire PONS
ab-nūtō <nūtāre>
Voir aussi
ab-nuō <nuere, nuī, nuitūrus>
2.
-
- zurückweisen, abschlagen, verweigern, versagen (= recusare) (abs.; m. de; m. Akk; m. Inf; m. A. C. I.; non abnuere quin)
4.
5.
| abnūtō |
|---|
| abnūtās |
| abnūtat |
| abnūtāmus |
| abnūtātis |
| abnūtant |
| abnūtem |
|---|
| abnūtēs |
| abnūtet |
| abnūtēmus |
| abnūtētis |
| abnūtent |
| abnūtābam |
|---|
| abnūtābās |
| abnūtābat |
| abnūtābāmus |
| abnūtābātis |
| abnūtābant |
| abnūtārem |
|---|
| abnūtārēs |
| abnūtāret |
| abnūtārēmus |
| abnūtārētis |
| abnūtārent |
